Šovakar biju uzvilkusi kleitu, kā rūtots krekls ar jostiņu pa vidu un kurpes. kad uzvelk kleitu un augstpapēžu kurpes tad visi uz tevi skatās, nekā tad kad staigā sandalēs vai taml. apavos... ejot caur staciju apdzinu puisi. pēc dažām minūtēm kāds man saka labvakar! Laikam tas pats puisis. nu ko... labvakar tev arī! šis jautā vai drīkst ar mani iepazīties. es norādu, ka līdz krustojumam viņam iespēja, tālāk turpat dodos uz autobusa pieturu "ceļi šķirās". nu neko ejam, pārminam vārdus. pajautāju vai viņš tā bieži sarunājas ar garāmgājējiem. -nē. tālāk jau viņš mani pavadīja līdz pašai pieturai, kur neviena cilvēka, izrādās pēdējais autobus tikai pēc stundas, nu neko jāiet atpakaļ uz staciju. puisis tad saka, ka braukšot uz Ikšķili peldēt un varot pa ceļam mani pavest. Nopētīju čali no galvas līdz kājām un secināju, ka navkaitīgs. (es nekad nekāpju svešos auto) Tāds lādzīgs galu galā. braucām ar vecu dzeltenu pasātiņu. šādas tādas kopīgas intereses atradām. jauki parunājāmies. protams nekā romantiska un tā, bet jauki, ka ir arī tādi sveši, bet tomēr uzticami cilvēki. viņam ir ļoti foršs vārds Uldis. tāds smieklīgs.