un tad 5dienā, kad lekcijas cauri, uzvelc augstpapēžu zābaciņus, īsu kleitu, jauno, balto pavasara mēteli un pieskaņotas saulesbrilles, un ejot uz pārtikas bodi, uzreiz viens krievu tautības vīrietis, vēl arvien runājot pa telefonu, uzsauc: ei, meitene, kāds tev vārds? - nē, nē, nē... - meitenīt! un Rimī tādā paskatā nevar ņemt lētāko pusdienām nepieciešamo pārtiku, un tad jauns jauns puisis, kamēr viņa vecāki, normāls baltais un aziātu sieviete iepērkas, tikmēr mani novēro pie visām sekcijām un viņam par prieku nostājos kasē nākamā rindā, bet tad mājās novelku zābakus, kas pēdas padarījuši nejūtīgas un uzvelku īsus, kuplus sarkanus svārkus ar baltām pumpiņām un tā kā ir ļoti auksts, jo sen vairs nesilda dzīvokli, vēl uzvelku kreklu un pāri tam pelēku kreklu un vēl melnu jaku ar mākslīgo kažoku iekšā un cepuri ar nagu, un pēc interesanti iznākušām pusdienām ietinos segā, pirms tam noliekot ap gultu visu kas varētu būt nepieciešams darbiem vai kam citam, lai nebūtu vairs nekur jāceļās, tādu gan mani neiedomājās vīrietis uz ielas vai jaunais jaunais puisis. garākais teikums ever.
atdodu divus lielus ceļojumu koferus