vakar iemaldījos adwards balvu pasniegšanas ceremonijā. Gaidīju pieklājīgu pasākumu ar daudz interesantiem cilvēkiem, prezentācijām utt. apmēram to, kas visa pasākuma pamatā bija līdz balvu pasniegšanas dienai. Pirmais priekštats - o daudz slavenību, puse ne pa tēmai, bet tā jau parasti notiek. ir cilvēki, kuri ir visur. Otrais - ar vairāk kā 40min aizkavēšanos sākās pasākums. Grēviņš vadīja ar savu lielisko matu ērkuli. Par viņu - viss forši, bet tā publika. nekādas cieņas ne pret žūriju, ne balvu ieguvējiem, pasniedzējiem. Tie kas sēdēja klausījās, bet lielākā daļa stāvēja pie bāra un paralēli valdīja liels troksnis no sarunām. velāk jau apdzērušies skaļi izteica visādas replikas. nu fui. Atnāca savākt savu balvu un piedzerties. okei, var jau būt, ka tā arī notiek šajā industrijā. žēl rūdolfa minga, kurš viens malā stāvēja ar savu lina kulīti/maisiņu. pēc tam nožēloju, ka tomēr nepiegāju klāt aprunāties. nu tā savādi - pirms, visi viņu slavē, cildina, sauc par jauno zvaigzni un te viņš viens, 15gadīgs stāv malā, slaidiem stāviem blakus ar glāzem rokās...aizgāju prom pirms beigām, vēl pie ieejas par viņu kaut kāda sieviete smējās.
mēnesi te un mēnesi prom. un man esot draugi. kaitina, ka garās sarunas ir lai it kā kompensētu kādu zaudējumu.