postal service

writer @ 09:39 pm: Esmu ievērojis, ka man blakus cilvēki apsēžas tikai tad, kad pārējās vietas ir aizņemtas. Un tad ar tie pārsvarā ir vīrieši, strādnieki un pensionāri. Agrāk centos saprast iemeslus, bet tagad īpaši nepievēršu uzmanību. Vispār, neciešu, kad man sēž tieši pretī pie loga vai arī pie sāniem.

Bet kad man pašam ir jāizvēlas vieta jau puspilnā vagonā, tad uzskatu, ka ērtāk ir pie strādniekiem, večiem. Tad nav garu telefonsarunu, grozīšanās un čaukstošu maisiņu, milzīgu iepirkumu maisu. Ir arī nedaudz respekts un cita attieksme. Var izstiept kājas un neiespringt.

Meitenēm laikam ir savādāk.
Pie tām vienmēr apsēžas puiši un tas piespiedu tuvums, neuzkrītošā vērošana loga atspulgā. Mums, vīriešiem, vismaz neviens neuzmācas un neizrāda savu uzmanību. =D

P.S.
Man bija sācis nedaudz pietrūkt tavu ierakstu.
Nezkapēc tie man simpatizē. Laikam jau noformējuma dēļ.