šogad esmu ļoti tērējusies. un ne tik daudz kā garīgām, bet vairāk tādām laicīgām lietām. Lai gan + pie garīgajām būtu 2x mēnesī teātra apmeklējums, izstādes gan varēju vairāk apskatīt, bet nekas tāds vērtīgs nebija iekritis acīs, - ka jāredz. Dek.lietišķ.māksl.muzejā patika izstāde ar ~18.gs.b-20.gs.s. kleitām(īstām, kas saglabājušās). Tur vēl bija citas modes lietas un tā. baigā vēsture un arī skaisti, tāpat interesantas piegrieznes un tas kā uzcakoti tie tērpi. Bet par to kā tā naudiņa aizripo-.. es vairs reizēm nepiedomāju, un vēl tas, ja kaut ko vajag, gribās nav jāiespringst, vnk to var dabūt. un citreiz redzot citus man kauns vai tml., bet tad es saku paši vainīgi vai arī neiedziļinos, lai nav jādomā un citreiz otrādi, izlīdzu. reizēm paliek vien smieklīgs lepnums par sevi un tad jāizstaigā Balasta dambis, jānoskata veca māja, ko nopirkt un atjaunot. Aiziet mājās un internetā noskaidrot, ka vecais grausts maksā ~1,5milj.eiro ko nevari līdz galam atļauties. ha.