: 63
par to kā nevajag pie sevis padomāt.
izskrēju pusdienlaikā uz Mārtiņa Beķereju, turpat pāri ielai. Visās beķerejās ir divas kases un parasti visi sastājās pie pirmās nepamanot, ka otra brīva. Es eju pie otrās un redzu, ka no garās rindas vīrs kaut kāds saka sievai reku brīvs, bet tā pārdevēja jau domās mani apkalpoja tapēc es padomāju, pats vainīgs un man tuvāk līdz kasei, ļāvos sevi apkalpot. nebija buljona pīrādziņi, bij jāņem siera un tad vēl rabarbermaizīti. ejot prom vēl noskatījos, ka tā viena turziņa pārāk plāna uz galda un gan jau man visas 3 maizītes vienā saliktas. kad ēdu pusdienas sapratu, ka tās siera nav garšīgas, tad nopriecājos par raberbermaizīti, bet tās nekur nebija. tā bija palikusi pie letes tajā plakanajā turzā.
par to kā nevajag pie sevis padomāt.
izskrēju pusdienlaikā uz Mārtiņa Beķereju, turpat pāri ielai. Visās beķerejās ir divas kases un parasti visi sastājās pie pirmās nepamanot, ka otra brīva. Es eju pie otrās un redzu, ka no garās rindas vīrs kaut kāds saka sievai reku brīvs, bet tā pārdevēja jau domās mani apkalpoja tapēc es padomāju, pats vainīgs un man tuvāk līdz kasei, ļāvos sevi apkalpot. nebija buljona pīrādziņi, bij jāņem siera un tad vēl rabarbermaizīti. ejot prom vēl noskatījos, ka tā viena turziņa pārāk plāna uz galda un gan jau man visas 3 maizītes vienā saliktas. kad ēdu pusdienas sapratu, ka tās siera nav garšīgas, tad nopriecājos par raberbermaizīti, bet tās nekur nebija. tā bija palikusi pie letes tajā plakanajā turzā.