postalservice @ : 66
ir tādi cilvēki, kurus mēs nepazīstam, bet šad tad redzam. vai vismaz esam ievērojuši. un tā gadiem ejot tās sejas paliek zināmākas, interesantākas. kad jau gāju vidusskolā es sāku pamanīt vienu krievu pulciņu, parasti tie bija 2 puiši un meitene. no krievu skolas gāja uz mājām pa manu ielu. ievēroju to vienu puisi. izskatīgs. ģērbies neuzkrītoši, bet gaumīgi. parasti biksēs un žaketē. mati atauguši, nu tādi, kurus drīz vajadzētu apgriezt. tumši brūni. izskatījās gudrs. vilcienā vai autobusā parasti ko lasīja, vismaz man tā palicis atmiņā. tā nu es viņu esmu manījusi septiņus gadus, šad tad uz ielas, autobusā vai uz perona. šodien braucām kopā autobusā, es sēdēju pa diagonāli viņam priekšā pa kreisi. lasīju, bet kaut kā ar acs kaktiņu ievēroju, ka viņš mani vēroja. kad kāpu laukā savā pieturā, pēdējā brīdī viņš arī izkāpa. pēc 20 soļiem teica čau. saruna bija diezgan īsa, jo tieši piebrauca māsa ar mašīnu, lai mani savāktu. mēs nosaucām katrs savu vārdu un tad viņš pajautāja manu numuru. es minstinājos. es pirmo reizi viņu redzēju tik tuvu man. seju, acis, matus, balsi. es viņam dotu gadus 25, bet viņam jau deniņi bija iesirmi. biezi brūni mati. abi augšējie priekšzobi šķībi drusku. seja gluda un tīra. un tad es iedomājos, ja viņam būs mans numurs, man ar viņu būs jāsatiekās. un neprasa numuru, lai vienkārši kādu vakaru pasēdētu, papļāpātu. Ja patīk cilvēks, tad kaut kur tuvu vai tālu apziņā ir doma, ka mēs varētu palikt kopā. es minstinājos ar atbildi, jo es zināju, ka tādā veidā būšu izniekojusi viņa laiku, un jā arī savējo. es sapņoju par tādām situācijām, kad kāds pienāk klāt un iepazīstina ar sevi, es tikai neaizdomājos, ka tas ar to nebeidzās. man viņš liekas patīkams, bet es zinu, ka kaut kur citur būs kāds cits, patīkamāks. drausmīgi skan, bet tā ir. tās bija 3 garas sekundes. un es sapratu, ka esmu uzcēlusi sev traki lielu ideālu par to kādam viņam jābūt, tam cilvēkam, kas ir blakus līdz mūža galam. tajā brīdī es sajutos šausmīgi vientuļi. it kā nekad jau nebūs labi ar to kas ir. tad viņš noteica - gan jau citreiz. un es teicu, jā. noteikti nākošreiz.
ir tādi cilvēki, kurus mēs nepazīstam, bet šad tad redzam. vai vismaz esam ievērojuši. un tā gadiem ejot tās sejas paliek zināmākas, interesantākas. kad jau gāju vidusskolā es sāku pamanīt vienu krievu pulciņu, parasti tie bija 2 puiši un meitene. no krievu skolas gāja uz mājām pa manu ielu. ievēroju to vienu puisi. izskatīgs. ģērbies neuzkrītoši, bet gaumīgi. parasti biksēs un žaketē. mati atauguši, nu tādi, kurus drīz vajadzētu apgriezt. tumši brūni. izskatījās gudrs. vilcienā vai autobusā parasti ko lasīja, vismaz man tā palicis atmiņā. tā nu es viņu esmu manījusi septiņus gadus, šad tad uz ielas, autobusā vai uz perona. šodien braucām kopā autobusā, es sēdēju pa diagonāli viņam priekšā pa kreisi. lasīju, bet kaut kā ar acs kaktiņu ievēroju, ka viņš mani vēroja. kad kāpu laukā savā pieturā, pēdējā brīdī viņš arī izkāpa. pēc 20 soļiem teica čau. saruna bija diezgan īsa, jo tieši piebrauca māsa ar mašīnu, lai mani savāktu. mēs nosaucām katrs savu vārdu un tad viņš pajautāja manu numuru. es minstinājos. es pirmo reizi viņu redzēju tik tuvu man. seju, acis, matus, balsi. es viņam dotu gadus 25, bet viņam jau deniņi bija iesirmi. biezi brūni mati. abi augšējie priekšzobi šķībi drusku. seja gluda un tīra. un tad es iedomājos, ja viņam būs mans numurs, man ar viņu būs jāsatiekās. un neprasa numuru, lai vienkārši kādu vakaru pasēdētu, papļāpātu. Ja patīk cilvēks, tad kaut kur tuvu vai tālu apziņā ir doma, ka mēs varētu palikt kopā. es minstinājos ar atbildi, jo es zināju, ka tādā veidā būšu izniekojusi viņa laiku, un jā arī savējo. es sapņoju par tādām situācijām, kad kāds pienāk klāt un iepazīstina ar sevi, es tikai neaizdomājos, ka tas ar to nebeidzās. man viņš liekas patīkams, bet es zinu, ka kaut kur citur būs kāds cits, patīkamāks. drausmīgi skan, bet tā ir. tās bija 3 garas sekundes. un es sapratu, ka esmu uzcēlusi sev traki lielu ideālu par to kādam viņam jābūt, tam cilvēkam, kas ir blakus līdz mūža galam. tajā brīdī es sajutos šausmīgi vientuļi. it kā nekad jau nebūs labi ar to kas ir. tad viņš noteica - gan jau citreiz. un es teicu, jā. noteikti nākošreiz.