postalservice @ : 44
nesen redzēju sapni. tādu, kas šokē, ir kā milzīgs trieciens un pats jūties bezpalīdzīgs. man reiz bija tāda normāla gleznošanas skolotāja. viņai man neparko nebija jāpiesienās, man viss sanāca. atceros par pēdējo darbu viņa ļoti priecājās un es jutos lepna. pēdējā atzīme atzīmju grāmatiņā bija 10. vienīgajai. pēc pusgada stājos akadēmijā, bet netiku. tagad, pēc diviem gadiem, viņa man parādās sapnī: "mēs visi uz tevi likām lielas cerības, bet tagad redzam, ka patiesībā Tu esi tukša"