Domāju , ka nekad nesapratīšu tos pārus , kuri paliek uz mūžu kopā.Tos , kuri visaadas ne īpaši pozitīvas peripētijas pacieš no otra cilvēka un paliek ar to cilvēku kopā.Tagad ,skiet , ka saprotu - viņi vienkārši ir 1)stipri , 2)ģimeni cebtrē kā pamatvērtību , 3)vienkārši mīl to otru cilvēku - katkas ir pie otra viņus "pielipinājis" un vairs nav viņu spēkos "atlipt".Kā man tāda atklāsme? Vienkārši vienreiz paņēmu un iedziļinājo jautājumiņā!

Tagd par cilvēku raksturiem.
Kādi man riebjas?Ienīstu seklus muļķus. Dažiem ir svarīga kvantitāte attiecībās - tas , lai viņi būtu labās attiecībās ar visiem un būtu daudz un dažādu paziņu.Paziņu , ar kuriem varētu sarunāt visādas štelles un varētu rādejādi aizpildīt savu dzīves tukšumu. un ir tādi , kuri vērš attiecības ar cilvēkiem dziļāk.Kvalitatīvās attiecības. Ir labi ar draugu labu - pat , ja šamējais tikai viens.Izzināty dzīles un visas dīvainības.Man tas pašai šķiet foršāk.Garšīgāk.

Es jau "pa gabalu"saožu samākslotību un neīstumu.Tā kā pat necentieties! Es vienkārši redzu Jums cauri!!!!Tik tiešām.Vai nu tā ir dzīves pieredze vai nu tas vienkārši ir "čujs" par to kāds cilvēks , bet tā vienkārši ir - es saožu pa gabalu cilvēka kautkādi mazāk vai vairāk būtību. Un neko tur nevaru padarīt. un ziniet - tas nav forši.Jo var saredzēt tik daudz nepuilnību vienā cilvēkā.Sasssodīts. Bet nepilnības ir tikai cilvēcīgi. Bet nepilnības nav centība. Un visi cilvēki ir savu arhaiskāko iegribu vergi.

par sauli. Vakar sapņoju par spožu liedagu. Mirdzošas smiltis kā zelts un zilzaļš jūras ūdens.Un viļņi.Ne kā augustā - tie lielie pa kuriem varētu pat mēģināt sērfot , bet tādi normāli. skaisti.ar baltām , baltām putām.Un siltā spožā saule.