| 10:02a |
Man patīk tavi rieksti,
Gribu tos glāstīt, laizīt,
Kutināt ar mēli,
Sūkāt,
Neskatīties porno,
Uzkrāt sevī enerģiju
Varoņdarbam
Divatā.
Varbūt tādēļ tu man nopirki zemesriekstus.
Netiklis!
Es sapņoju arī par tavu milzīgo krānu,
Tagad man ir skaidrs,
Kādēļ tu slēp to platās biksēs.
Bija vērts tev tās dabūt nost,
Lai uzzinātu noslēpumu.
Ciklops! Monstrs! Čūskulis!
Man patīk arī tavs spalvainais vēders,
Ka tas nav gluds kā bērnam,
Visa mana gulta ir pilna ar taviem matiem,
Tu maksāsi par noziegumu ar savu miesu,
Netikli!
Tas ir tikai sākums.
Es tevi spīdzināšu vēl ilgi un daudz. |
| 10:28a |
Vairākas dienas es domāju,
Kā nolikt tevi uz lāpstiņām,
Pārņēma sēras
Par tavu zaudēto naivumu.
Bet tad es sapratu, ka vajag lūgt padomu dzīvības kokam,
Piedāvāju tev ziedu,
Lai tu mani izmasētu.
Mēs neapģērbāmies līdz nākamajam vakaram. |