a jā, aizmirsu pateikt, ka skolā kaut kāds sviests, goda vārds.
vakardienas ķīmiķa uzstāšanās, kad viņš skaidroja sigma un pī saites un rādīja uz izgrieztā papīrrombiņa (manam hromētām šķērītēm griezts) un divām (Undīnes) matu gumijām, bija jauki, smieklīgi arīdzan
nez kāpēc ļoti asaro acis, vairāk kreisā

tāda sajūta, it kā mani kāds būtu piekāvis ārā aiz stūra tumsā bez lampas nesniegā vo vells.
"la la la skaidri zinu, ka es šodien gribēšu palikt tepat" - šis man asociējas ar pirmdienas (9.datuma) Lido pasēdēšanu

[aizgāja ēst]
[atnāca atpakaļ]

tātad Lido pasēdēšanu, ak, cik ļoti tovakar man gribējās dejot! cik ļoti, cik ļoti. laikam pie vainas bija Tutti Frutti, kuri spēlēja ļoti tā jaukīgi. un kā par brīnumu šīs dziesmas mani nedepresoja (lai gan parasti tā ir, līgo svētkos, ziemassvētkos u.c. dienās, kaut vai uzslēdzot lr2 man uznāk smeldze un skumjas dēļ latviešu šlāgerīšiem un ne tikai)

vakar man pārmeta, ka mani nesaprotot, neesmu vainīga, negribu tāda justies, tāpēc neesmu arī.

bļin, cik ļoti mani daži sākuši kaitināt ar savu snobiskumu, ar savu piederības izpaušanu. KAI-TI-NA! šodien kaitina, citu dienu tieši patīk un pati esmu snobiska snobe. ha!