dialogs.

"cik?", ar vieglu smīnu
"112, 181, 170/80", bezcerīgi skatoties griestos
"vai tas nav labs stimuls?", tas pats vieglais smīns
"stimuls?! stimuls pakarties?!", acīs iezibsnī naids
"es jau tikai tā", noveršas un skatās pa logu ārā
"Tu vienmēr "jau tikai tā""

no more.
i ņe nado boļše takih kak ja.

"Netērē laiku uz cilvēku, kurš netiecas šo laiku pavadīt ar tevi."

nu un ja savādāk nekā? ja prieks vien no tā, ka var būt blakus?