|
[02 Apr 2010|07:54pm] |
|
Tas ir briesmīgi, ka man pēc 21 gada parādās alerģija pret pašas kaķi. Pasūdzējos un turpināšu gleznot. A2 ir pirmais lielākais formāts manā mūžā!
|
|
|
[29 Mar 2010|07:24pm] |
|
Pastaiga un pārrunas par un ap visu notiekošo un draugiem, kas ir dziļi alkoholā vai reliģijā. 6 noieti kilometri un sāpošas kājas. Nostalģija par notiekošo Ģitāristu sesiju un skaņām, kas nāk no sesijas ēku sienām. Darbi, kas jāpaveic skolai. Prieks par to, ka rīt nebūs šie neskaitāmie, gandrīz nepaveicamie, darbiņi jāveic vienatnē. Man tomēr patīk tas, ko mācos :)
|
|
|
[24 Mar 2010|12:54pm] |
| [ |
mood |
| |
 crappy |
] |
| [ |
music |
| |
God is an Astronaut forever lost |
] |
Skumjas un bēdas jau no paša rīta. Un es pat īsti nezinu kāpēc. Tāpēc, ka es vairs neesmu tas vienīgais vai tāpēc, ka viss liekas tik bezcerīgs. Vēl vakar domāju, ka viss jau sāk nokārtoties, viss sāk pats sakārtoties pa plauktiņiem, laikam esmu pārāk naiva. Mani nevajag žēlot, man nevajag, lai saka, ka viss būs labi. Man vajag, lai viss vienreiz kļūst skaidrs un konkrēts, lai arī kas tas arī nebūtu.
Esmu pazudis domās. Ne savās.
Es vai nu dzīvošu mūžīgi vai nu tikai līdz pirmajām grumbām uz sejas.
|
|
|
[14 Mar 2010|02:21pm] |
Vakar sapratu, kāpēc man nepatīk gatavot ēst mājās. Tētis komentē katru manu ēšanas gatavošanas māku. Rīgas mājās sarkanmatainajai dzīvokļa biedrenei garšo jebkas, ko es pagatavoju bez jebkādiem pamacošiem komentāriem, kā jāgriež kāposti vai tomāti.
Kaitina, jo domā, ka es neko nejēdzu.
|
|
|
[13 Mar 2010|05:44pm] |
Šodien lasu dzeju un domāju par to, cik daudz tajā var saskatīt kaut ko no savas dzīves notikumiem/situācijām.
Saulīte vairs nespīd un labais garastāvoklis līdz ar to ir pazudis.
Padarīšu kaut ko lietderīgu.
|
|
