| New Era |
[03 Sep 2009|12:48am] |
| [ |
mood |
| |
 sad |
] |
Vēl pirms pāris stundām man likās, ka es dzīvošu turpat ar savām idejām un to īstenošanu, bet tagad esmu pārliecināta par to, ka jāizvācas, cik man ta smagi nebūtu. Man tomēr tas dzīvoklis patika, radīja māksliniecisku auru. Ceru, ka jaunajā dzīvoklī es nepārstāšu īstenot savas idejas, un Eva būs tikai kā grūdiens iet tālāk. Nepārprast! Mēs tikai mācīsimies dalīties.
Es priecājos, ka tiku no Viņas vaļā, bet es nezinu, vai spēšu viena. Mēs darijām visu kopā. Visus skolas darbus taisījām kopā līdz 4iem rītā. Ja es kaut ko nepaspēju, Viņa palīdzēja un otrādāk. Ēst taisīt bija prieks, jo bija kam un kas vērtē. Man pietrūks to 30 kaķu pagalmā un Purvciema meža. Man pietrūks pat kaimiņa, kas bieži nāca lejā lamāties. Man pietrūks... Bet jauna dzīve atver jaunu lappusi un pēc kaut kā labāka nāk kaut kas vēl labāks. Ja ne Viņa, tad kāds, kas būs labāks un novērtēs visu to, ko es dodu un šoreiz viss būs savādāk. Labāk.
|
|
|
[03 Sep 2009|04:49am] |
|
Tikko izlasīju vienu ierakstu, kas raksturīgs arī man. Maniem sapņiem ir tendence piepildīties tad, kad ir beidzies derīguma termiņš.
|
|