| 7 minutes |
[31 Aug 2009|12:59am] |
| [ |
music |
| |
Circlesquare - 7 minutes |
] |
Pilnīgi netīšām uzgrūdos šai dziesmai youtubē... Uznāca sentiments par tiem laikiem, kad vēl viss tikai sākās - Purvciemā. Mēs varējām gulēt, skatīties viena otrai acīs un nedomāt ne par ko. Bet tā ir pagātne, kuru es cenšos aizmirst. Varbūt rītdiena būs labāka. Bet varbūt labāk ir, ka esmu bezjūtīga... Jā laikam gan...
|
|
|
[31 Aug 2009|03:55am] |
|
Ak, piemirsu uzrakstīt, ka mani atlaida dēļ tā, ka šodien neaizgāju. Nu un kas! Varēšu iet laukā zīmēt. Un es tik un tā izsvītroju no TO DO LIST'es to punktu par darbu. Vienkārši pieliku klāt simboliņu - RIP, ka neizdosies to izpildīt šā vai tā.
|
|
| Bezjūtība |
[31 Aug 2009|05:05pm] |
Kā man gribas, lai liepas nebeigtu ziedēt, lieti nebeigtu līt un cilvēki būtu cilvēki... (O.Vācietis).
Viņa guļ uz sausām un aukstām smiltīm jūras krastā. Viena. Salikusi rokas aiz galvas, Viņa raugās debesīs, kas ir tumšas kā tas bezgalīgais tunelis, kurā Viņa iegāja vēl nesen. Un Viņa nevēlas atgriezties.
Viņa vairs nav tāda kā agrāk ne iekšēji, ne ārēji. Sirdī ir melns, un galvā ir tikai tukšas virspusējas domas par bezjūtību un vienaldzību. Ausīs skan mūzika, kas liek domāt par tukšuma sajūtu.
Pie Viņas pienāk Meitene. Jā, tā pati Meitene. Stāv un skatās, kā Viņa spēj ignorēt un izturēties vēsi pret visu pasauli. Un kā to spēja Meitene? Kā viņa to spēja, kad Viņai bija visgrūtāk, kad Meiteni vajadzēja visvairāk?
- Tas tur tālāk, tas ir daudz labāks, nekā tas, kas ir šeit. Tur cilvēki ir cilvēki... – Viņa teica.
Viņa pieceļas, nepaskatoties uz Meiteni, un aiziet. Meitene noskatās, kā Viņas kājas lēni šļūc pa grimstošām smiltīm. Viņa aiziet pavisam. Viņa turpina iet dziļāk tunelī, kura galā var redzēt mazu spožu gaismiņu. Tur viss ir mehanizēts. Meitene vairs nekad nesatiks Viņu. Meitene nekad vairs nebūs viņa pati un Viņa arī nē.
Varbūt kādreiz Meitene sapratīs un ieies tunelī pakaļ Viņai, bet ne tagad. Ne tagad, kad liepas nezied, lieti nelīst un cilvēki nav cilvēki.
|
|
| Solaris |
[31 Aug 2009|08:41pm] |
| [ |
mood |
| |
 calm |
] |
| [ |
music |
| |
Solaris |
] |
Es zinu visu sākumu beigas.
|
|
|
[31 Aug 2009|09:12pm] |
| [ |
mood |
| |
no feelings |
] |
| [ |
music |
| |
Solaris |
] |
Morfīns jeb morfijs (C17H19NO3) ir opiāts (opija atvasinājums). Morfīns pirmo reizi tika iegūts 1806. gadā. Morfīnu lielākotes iegūst no opija (kuru savukārt iegūst no magonēm), lai arī to iespējams sintezēt arī mākslīgi. Acetilējot abas morfīna hidroksilgrupas, iegūst diacetilmorfīnu jeb heroīnu.
Galvenais tā darbībā ir spēja dot pretsāpju efektu. Pretsāpju efekts tiek saistīts ar iedarbību uz opiātu receptoriem galvas smadzenēs. Normāli ikviena cilvēka organismā veidojas vielas – neiropeptīdi, kas mazina sāpju sajūtu. Ilgstoši lietojot morfīnu, šīs dabīgās organisma vielas veidojas mazāk. Ar to izskaidro medikamentozo atkarību un abstinences parādības, ja morfīnu pārtrauc lietot. Taču morfīns arī rada eiforijas sajūtu. Cilvēkam rodas sajūta, ka viss ir vislabākajā kārtība, zūd paškontrole, pastiprinās iztēle. Morfīna darbībai turpinoties, cilvēku pārņem miers un viņš aizmieg. Sakarā ar morfīna spēju radīt eiforiju, to atkārtoti lietojot rodas narkomānijas veids – morfīnisms.
Ar šo es gribēju pateikt to, ka es gribu sasniegt šo eiforijas sajūtu. Un es sasniegšu, jo zinu kā.
|
|