antonīms vārdam labrīt?

šī diena smirdēs

sapratu,ka esmu savu mp3 (kas no sākuma bija mp4, bet tad traģiskā negadījumā pazaudēja savu displeju) kaut kur pasējis.
šī diena vienkārši nevar būt labāka.

Visu dienu pilnīga bezdarbība. Un pats trakākais - tas nogurdina.

man šķiet es atteikšos no brīvdienām. vismaz no tām,kurās esmu tukšā. es visu laiku ēdu, vienlaicīgi sēžot pie datora un skatoties (drīzāk klausoties) tv. un vēl šodien esmu ierakstījis vairāk komentārus nekā iepriekšejā žurnālā mēneša laikā.
tāpēc esmu diezgan apmierināts ar to,ka rīt jau ir pirmdiena, bet tas ,protams, īslaicīgi.

Māte paņēma Bankovska grāmatu. Lasa. Un šausminās. Kā cilvēks var uzrakstīt kaut ko tādu. Acīmredzot šī grāmata izdota, lai iemācītu cilvēkiem lamāties, viņa saka. Kā var kaut ko tādu likt grāmatā un prasīt cilvēkiem naudu par to, viņa man retoriski jautā. Atbildi viņai nevajag, viņa turpina šausmināties. Vai visas grāmatas ko Tu lasi ir šādas?!, viņa man vaicā, ar pārbiedētu sejas izteiksmi. Kā lai ieskaidro cilvēkam, ka gaumes ir dažādas, un dažkārt jālasa arī šādas grāmatas, lai paša dzīve izskatītos rožaināka. Domāju, es viņu vienkārši ignorēšu. Lai lasa un brīnās, ka ir tādi,kas nebaidās ko tādu domāt un rakstīt. Paldies Paulam Bankovskim par šīs grāmatas uzrakstīšanu. Vismaz viņai pavērsies acis un varbūt saskatīs mazu daļiņu no drausmīgās realitātes.

(Tieši šodien kā pabeidzu lasīt to grāmatu, atceros lielu daļu no tā, kas tur ir, un klusībā tīksminos par to, ko viņai nāksies izlasīt.ļauns smaids)

[upd: pēc ilgas lasīšanas viņa tikko prasīja,kas nabaga cilvēkam noticis,ka viņš tā raksta. tāpēc Bankovska biogrāfiju,lūdzu, man. ps : viņa vēl nav nonākusi līdz nobeigumam.]