Vai man ir verts teikt patiesibu ... teikt ka milu ja tas neko nemaina... varbut labak kluset un izbaudit mirkļus kopa ar viņu... un tomer skumji ...tadas ka beigas , tada sajuta ka gramata butu teju teju izlasita un bus vāks. bet tomer laikam labak neteikt, jo ... jo tas neko nemainis, jo man nekad nevar but tas kas nepieder man un otradi.... cik tas ir skumji. Bet varbut "igra stojit svech", jo principa es neko sliktaku par bargu vardu nesagaidishu...stulbi visi ir sanacis, ... ar tanti, ar iriju, ar juru, ar 100km.... un ar manu stulbo spītību. uuu ka negribas, ļoti negribas baigi negribas... negribas negribas braukt prom ar apzinju ka nevienam mani nevaig, negribasmirt tai "vieta" vienam... un vel tada veida... gribas pateikt un piestoli pie deniņiem turet, gribas aiziet ka godigam cilvekam....negribas skatities uz pasauli ar tukšam acim... un domat par viņu....igra stojit svech... bus visi punkti uz i un kur vaig salikti... bus vieglak...man nav laika un vaidzibas dzivot eiforija... jamacas, jastrada jacinas par ko vertigaku... haha..bet neka vertigaka nav... vienakrshi nav.... un pat is ka muzeja apmeklejums... skatities uz skaistu gleznu kurai pat pieskarties nedrikst... cik es esmu noželojams...

thipa: caur puķem pajautat kas ir kas, un thipa nav ko raustities, esmu slims ar milestibu, un bļin tas konkreti suka, jo man nav laiak ar viņu slimot