ta nav taisniba... Es dzivoju sapni, nekas apkart nav ists. Maksliga pasaule. tikai nevaig muldet par matrixu, bet savadak. Ka kada cilveka teiktam ir tadas speks, kuru ne es ne viņš amni napazist. Es viņu nesmu redzejis, runajis. Bet tomer . viņa izteikumi tiek uztverti nopietni. ... iespejams ka realitate ir otra puse. Tur kur suns man sagraba roku un pec tam ķērās pie rīkles.. kur es kliedzu, bet nevisn mani nedzirdeja, bet turpinaja est un liksmot... kur par spīti tam ka atlauzu viņam žokli, viņš joprojam bija ieķēries man rīklē... un ka pat uz manu pusi nevins pat neapskatijas... Nevar tak but ka toemr šī ir realitate, ka vis ir tik dumji sanacis un neko tur nevar darit. bet varbut esmu palicis tai gravi? .. ta tas varetu but ka esmu kaut kur palicis, bet kurš tad mani gaidis un sauks... neviens - it neviens. vai tad mani kadam vaig? Katru dienu mirst ntie cilveki un nevisn par to neuztraucas. .. varbut nesmu dzivs? es tik daudz sapņos esu peldejis, ņēmies ar meiteni vakara jurmala, spelejis klavieres.... tas tak nevar but izdomats... varbut ta ir otra puse , bet kas mani atur tur tikt?!......un kas bus rit? ... laikam jau nekas atbrauks un aizbrauks kads dargs cilveks... taču kuram nesu vaidzigs... un atkal paliks tik daudz nepateikta....vardi cik tiem maza vertiba, tos barsta ka smiltis... bet jega? .. kada jega runat ja nevar pateikt to ko gribas..... kam vardi?... kam teikt to ko vajg izdarit. vardi jau viņu nenoskupsits... nenoglastis...bet varbut viņa ari nevar to pateikt? jo kada jega tad šeit braukt?.... nav tak jega.. nav jega dzities šeit lai neka nebutu...