dziļie lauki liek sev manit, neesmu iemācījies teikt skaistas un skanīgas frāzes.... da i principa ko tas dod? palasiju avize par to ka ka kāds kas mazs būdams deklamējis dzeju ņem un slepkavo bērnus ... kas tad ir labāk?: skaisti runāt un būd slimam, vai arī teikt kā ir, bet būt veselam.

Pedeja laika atmiņā uzpeld vis visadi kadri, ko redz uz kādas sekundas simtdaļu, bet kas raksturojas ar doto situāciju. Nākas vien secināt ka atmiņas ir purvs kas neglābjami cilvēku aprij - mīlestība, nostaļģija utt. he, nekas nav mužīgs, kam jānotiek tas notiksies... ja velns parāvis, kaut kā baigā garlaicība, milestības nav, draudzenes nav, ko dzert nav.... bus jāiet peldēties