| |
[5. Okt 2006|07:54] |
| [ | Garastāvoklis: |
| |  melancholy | ] | šī rīta atziņa!
es par daudz strādāju.....
gribas iesēsties autiņā un aizripināt uz kādu lauku sētu, kur ābeļu zaros ir āboļu krelles un rīti ir tīti biezā rudens miglā, ir dzestrs un svaigs gaiss, kas patīkami kņudina pakrūtē, gribas uzvilkt pāri lielu gumijas zābaku, uzvērt uz elkoņa pītu groziņu un doties sēņu sirojumos, pēc tam sēdēt virtuvītē ar vilnas zeķēm un adītu jaciņu, lēnām malkojot savu piparmētru tēju un lūkoties kā ome rušinās pie plīts gatavojot sēņu mērcīti...mmmmm......ilgojos pēc skaista, īsta rudens,kad koku lapas ir jautrās krāsiņas, bet varbūt vienkārši pietrūkst, kautā man pietrūkst......., es ilgojos!!!!!! |
|
|
| kādas domas tik mani nepiemeklēee!!!! |
[5. Okt 2006|11:17] |
kad es biju maza, lasīju daudz grāmatiņu, kurās galvenā tēze bija: "nav tāda vārda - nevaru!"
no šī es savā tolaik vēl bērna prātiņā izdarīju secinājumu - cilvēki, kuri cenšas pārvarēt sevi, ir pelnījuši uzslavu. reālajā dzīvē ir gluži otrādi - ir iespējams saņemt, labākajā gadījumā neizpratni - "ko tas trakais tur sitas ar galvu pret sienu?". šis ir laiks un sabiedrība, kurā uzvarētājs ir tas, kas ar iespējami mazāko darba ieguldījumu savāc iespējami lielāko piķi. cik pārejoši tas ir, par to neviens nedomā. "pēc manis kaut vai ūdens plūdi" - kāds jau to reiz teica, un tas nebeidzās labi. |
|
|
