[

Garastāvoklis:

|

depressed

]

...man ir bēdiņa...sāpīte, kā lai vēl pasaka, esmu vīlusies cilvēkos, cilvēkos ar akmenī klatām sejām un akmens sirdīm, cilvēkiem bez dvēseles, bet tie ir cilvēki kas pieskaita sevi - klasiskai līnijai, tie ir vecrīgas sausiņi.. kas nāk uz salonu un maitā gaisu ar saviem sarūsējošajiem uzskatiem un bezemocionālo piieju dzīvei! liekas ka šos ļautiņus var satricināt tikai pasules gals,bet pat tad man liekas viņi gulēs zārciņos ar tādām pašām pieminekļu sejām... tu pūlies- centies, noķert kādu viņu dvēseles stīgu, bet bezcerīgi, kādi atnāk tādi aiziet, brīžiem pat liekas, ka viņiem dzīvē nau mērķu viss ir tik sterils, bez neparedzētiem notikummiem...viss pēc plāna, kā robotiem...cilvēki, mehānismi....raupji, auksti, sveši....