|
|
|
Septembris 3., 2009
21:01
Šodien no rīta pamostoties cerēju,ka varēšu vilkt šortiņus - Nooot. - Lietiņš salija..
Bet neko darīt, cerēju,ka dienas pozitīvisms izsprauksies kaut kad vēlāk, bet šodiena bija šodienā un to nemainīs neviens.. [so sad.]
Okey, lai cik garlaicīgi tas nebūtu - skolā bija jautri.. un arī tie APC draugi kurus šodien satiku tie bija fantastiski..
Bet sapratu,ka tā īsti nav mana vieta, kur paslēpties,jo zem saules ir daudz vietas.. Bet ne man..
Nū neko darīt.
Mīļajam zaķītim [-] problemčiki ar vesēlību. Tāc gruzons. Vienkārši nezinu,kur likties.. Fāaking šit..
Es dusmojos uz Sevi, bet tāpat es neko tur nevaru padarīt.. Un neesmu vainīga ;(
Fāk. Kāpēc tieši mūsu Familiāram ir tā jaizcieš dažādi fakingi pārbaudījumi.. Tāpat es zinu, ka mīlu viņus ļoti un viņi būs man vismīļākie un vienīgie (heart)
Bet... Tagad,kas pozitīvāks, nummurs nopirkts un varēsim sēdēt un rakstīt - Waf, Gaf pa naktīm.. [RūloD.]
Es negribu aizmirst par tiem,kas man likuši mīlēt, bet ko darīt,ja viņi aizmirst mani.... [?]
Saprotu to,ka vienmēr kaut kur ir kāds vainīgais - šoreiz ES.
[Jo mīlēt nevar par daudz, bet kad Tu mīli par daudz... Tad ... Tu mīli.]
|
Septembris 2., 2009
23:23 - Dien pēc Pirmā Priekšpēdējā.
Fāk, es tiko biju uzrakstījusi kaut ko tādu.. [love] ko cerēju,ka nenobojāšu, bet Dēmds, es nejausām ar Ctrl+ C nodzēsu :D:)
Tā,kā.. Es saprotu to,ka dzīvē mēs iegustam to,ko mīlam un zaudējam arī.
Dažreiz es zinu,ko varu iegūt tīri ar domu spēku, bet citreiz to pielietojot ļoti daudz es zaudēju.
Tāpec ir ļoti grūti kontrolēt savas domas. Nav jau nekāda maģija, bet tomēr.! [sun]
Bīdot tekstus esmu piemirusi par to,ka mēs cilvēki tik daudz varam izdarīt ar vienu kustību, žestu un acu skatu, daudz vairāk nekā ar vārdiem. Jo vārdi nav tik spēcīgi kā asaras, skūlpsti, smaids, maigums un apskāvieni..
Es vēl gribu sacīt, man ir labākais un mīļākais labakais draugs. Pāldies,ka man esi un palīdzi tik stūlbā brīdi kā šodien, kad vārdi nelīdz, bet divi teikumi no Tevis - tas ir viss kas vajadzīgs, jo es saprotu,kas notiek un asaras pārstāj ritēt.
Arī katra dzīvē pienāk punkts,kad vajadzētu būt laimīgai,jo ir apkārt tik labi darugi, kurus es ļoti mīlu.
Tikai man ir ļoti bail kādu no Jums sāpināt, lai pašai nesāpētu, daudz kas jāpatur ir sevī un pēc tam nepaspēt to izteikt.
Okey, varbūt dzīve manīsies, tāpēc es gaidu, kad beigsies Septembris un sāksies Oktobris,lai varu varbūt vairāk smaidīt un mīlēt. [tiešām vēlos sagaidīti 13.oktobri un redzēt kas notikt, ja ne 13, tad pēc tam.. ]
Es ceru,ka pirmās manas pārdomas šeit ir pietikami spējīgas,lai dotos gulēt :*
Sī Ja No Ra :) :*
[GreenDay - Wake me up,When September ends.]
Mūzika: GreenDay - Wake me up,When September ends.
|
|
|