| |
[7. Mar 2011|23:44] |
naktīs vilcieni kā tādi jāntārpiņi izskatās
atgādina manu mīļāko Amandas Aizpurietes dzejoli:
Par biežu tiku rakstījusi: beigas.
Ar cigaretes jāņtārpiņu naktī,
ar steidzīgiem un bezmērķīgiem soļiem,
ar nepaceltu klausuli – tā pārklājās
ar svilinošu klusēšanas sarmu.
Mans iemīļotais paraksts: mēmums.
Šorīt
gaiss piebiris ar aukstiem krēslas pelniem
un spogulis pie sienas saplaisājis
kā ledus kārtiņa pār tukšumu.
Un izbadējies kaķis virtuvē
ķer kārnus prusakus.
Kaut varētu
es visu uzrakstīto nodzēst – lai mums paliek
vien tas, kas būs.
|
|
|