Haha, ja tikšu līdz Šipotai, pa ceļam visu valstu veikalos/benzīntankos/ēstuvēs jāsaka, ka esmu no Latvijas - gan jau, ka žēli paskatīsies un iedos atlaidi...

cik labi, ka vēl ir tādas dienas, kad nevar pārstāt smaidīt un ir patīkami vienkārši būt.

Būšu saķēris kaut kādu Zappamāniju, redzēsim, kas būs tālāk.

03:29 zvanīja telefons, 21 sekunde (pusčetrdesmitdivas! un vēl tie grami...)klusuma. No rīta domāju, vai tas vispār bija. Pārliecinājos, ka bija - nezināms numurs, pusčetri, divdesmit un viena sekunde. Nelika mieru visu dienu, izdomāju piezvanīt, bet trīsreiz neviens neatbildēja. Beigās man atzvanīja kāda sieviete un jautāja, vai es ko gribēju, kad sāku skaidrot, iedeva telefonu, laikam jau savam vīram, fonā dzirdēju mazu bērnu. Skaidrojums - tīšām nekas nav darīts, esot noteikti kaut kas saspaidījies. Hmm, kā ir jāsaspaidās, lai uzrakstītu numuru un vēl piezvanītu, numuru, kas sākas ar pareiziem cipariem, nu 2-9-viss pārējais? Variants - bērns saspaidīja, nu iespējams. Pusčetros? ok, the universe is a funny place.

Vēl šodien autobuss gandrīz avarēja, pietiekami daudz pasažieru aizmiedza acis, kad satiksmes aplī ceļu remonta apvedceļā par niecīgu attālumu no priekšgala garām aizbrauca mašīna, daaaaudz spēku un pārējās fiziciņas izvairīšanās manevrā, cik labi, ka nestāvēju kājās.

Tā kā radības kroņalops var pārstāt iedomāties, ka kontrolē kaut mazāko nieku no notiekošā. Ne jau šodiena būtu tiešs pierādījums, bet vismaz pārdomas izraisa gan.

šodien ir SESTDIENA? kāpēc??? kur palika piektdiena? wtf :/
Es tak būtu gājis uz Rock'n'Riga beidzot pirmoreiz dzīvē.
Nesaprotu, kā ir iespējams, lasot grāmatu, nojaukt diennaktis TIK ļoti.

Un šodien pilsēta ir ūdens, es esmu ūdens, viss ir ūdens. Vienbrīd palika vienalga, vai izvairīties no peļķēm, vai nē, vienkārši nebija atšķirības, biju piesūcies ar ūdeni līdz ceļgaliem. Vanšu tilta šķērsošana draudēja izvērsties par īstu lietussarga slepkavību, tāpēc atlikušo dienu to vienkārši nonēsāju apkārt tāpat.
Ak, jā, Roberta grāmatveikals ir vēl lieliskāks nekā domāju. Viņiem būšot kaut kad jaunas grāmatas un varēja pat atstāt e-pastu, ja ir kādas īpašas intereses.
Bet es šovakar nevaru izlemt, ko sākt lasīt pirmo. Varianti:
H. Murakami "Norvēģu koks", "Dejo, dejo, dejo" un K. Kīzijs "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu".
Pretēji tam, ko domāju no rīta, šovakar varētu pat iesākt ar to grāmatu, kas sarakstīta vissenāk.
Tāpat arī mūzikā nenoteiktība, nekas īsti neder.

Māsa sniedza koncertu, 20:30, saņēmu ar roku zīmētu ieejas biļeti, nebija 30 santīmu par "ieeju" viesistabā, samaksāju ar Depo vārdadienas alus lietussardziņu, tas būšot tagad rozā ponijiem, lai viņi neapdegtu saulē.
Repertuārā - Mežs, Vēstules un Mans zirgs,atskaņojušās ģitāras pavadījumā.

http://www.draugiem.lv/zip/show/?e=494518


Jāparokas pa bēniņiem un garāžu. Tā taču galīgi bagāts var palikt :D

Man šķiet, ka es jau iepriekš esmu te pierakstījis šādas kombinācijas...

Tad nu šovakar ir Mazie Smirdīgie Kociņi, kartupeļi un siļķe. Biezpiens izbeidzās.