Cik skumji, ka labie vārdi
Top nodzīti gluži kā zirgi.
Es ieliku Sparam ausī
Koltu un šāvu, ka rīb.
Ai, ķēvīte, Labestība
Kam viņi tevi tā trieca?

(Es gāju no vārda pie vārda
Un avīžu žurkuļi blenza.)

Panks brēca, ka jāšauj vēl
Nav ložu...
Pēdējā sev.

Šo gan es nemācīšos rītdienai, būs cits. Bet šis tā...pamanījās.