Nu re, Dzegužkalns papētīts. Tik skaistā, dziļā, biezā miglā un bez fotoaparāta...
Mazi bērneļi, kas tika nosaukti par Miglas Bērniem, jo braukalējās no kalna ar ieskrējienu, tur kaut kur lejā izzūdot miglas baltumā starp kokiem. Un klusums, klusums arī biezs un visu ietinošs. Soliņi, kas izraisa vienīgi domas par pelējumu un taciņas, kas drīzāk ir tīra ledus ceļi.
Dzegužkalns - Bastejkalns ir diezgan jauks gājiens kājām. Beidzot zinu, kur izslavētie "franči" atrodas, tagad tik jāpaviesojas arī tur.