Pēdējās divas dienas mani atkal pārliecināja, ka dzīve ir kaut kas tik smieklīgs, ka vispār nav vērts par kaut ko uztraukties. Ceru, ka nepāries.
Tagad pabeigšu uzlādēt mazo ķīniešu draņķīti, kurā ieliku divas jaunas dziesmas šodienas autobusa priekiem un došos sniegā.
Vakars paies sasodīta fonētikā, kas man ļoti riebjas, bet tas mani kaut kā vairs šobrīd neuztrauc.