visi pēc eksāmena dzēra, ha
nu bet tas cik lōti es trīcēju no spēka, kas izlietots nekam, nekam - rainim, kad priekšā mācībspēki neviena uzmundrinoša vai atzinīga vārda, tas bija tik nejauki, kā ar ūdeni aplietu
gribējās visu pasauli pariebināt, pazudināt, lai neko nejustu
kādēl viss šādos brīzos tik l†i saasinās, visa pasaule iekšā
viss zaudē krāsu, pelēks, nosprāgst sirds kā vecs suns miskastes pievārtē
tik vienkārši, bez jautājumiem, novakrs un tu jau dūmos izplūdis, bāls un nekāds