03:29 zvanīja telefons, 21 sekunde (pusčetrdesmitdivas! un vēl tie grami...)klusuma. No rīta domāju, vai tas vispār bija. Pārliecinājos, ka bija - nezināms numurs, pusčetri, divdesmit un viena sekunde. Nelika mieru visu dienu, izdomāju piezvanīt, bet trīsreiz neviens neatbildēja. Beigās man atzvanīja kāda sieviete un jautāja, vai es ko gribēju, kad sāku skaidrot, iedeva telefonu, laikam jau savam vīram, fonā dzirdēju mazu bērnu. Skaidrojums - tīšām nekas nav darīts, esot noteikti kaut kas saspaidījies. Hmm, kā ir jāsaspaidās, lai uzrakstītu numuru un vēl piezvanītu, numuru, kas sākas ar pareiziem cipariem, nu 2-9-viss pārējais? Variants - bērns saspaidīja, nu iespējams. Pusčetros? ok, the universe is a funny place.

Vēl šodien autobuss gandrīz avarēja, pietiekami daudz pasažieru aizmiedza acis, kad satiksmes aplī ceļu remonta apvedceļā par niecīgu attālumu no priekšgala garām aizbrauca mašīna, daaaaudz spēku un pārējās fiziciņas izvairīšanās manevrā, cik labi, ka nestāvēju kājās.

Tā kā radības kroņalops var pārstāt iedomāties, ka kontrolē kaut mazāko nieku no notiekošā. Ne jau šodiena būtu tiešs pierādījums, bet vismaz pārdomas izraisa gan.