Aizgāju gulēt pēc četriem. Rīts divos dienā ar Аквариум un sauli istabā. Skatoties pa logu, rodas vēlme aiziet uz mežu, kas ir pavisam netālu, izbradāties un tad pārgurumā nokrist un aizmigt, pirms tam iedzerot tēju. Bet nevar, sarunāts nakts mēģinājums, pēc kura pat mājās netikšu, varēšu no rīta braukt meklēt to sasodīto potenciometru, pēdējā diena atlikusi.

Bet pēc visiem padarītajiem darbiem (ņemot vērā, ka es pārsvarā neko nedaru:D) gan būs kaut kur tālu, tālu jāaizblandās. Jāizlemj, vai vienatnē, vai tomēr nē.

"Vajag smieties un raudāt, mīlēt, strādāt, baudīt un ciest, skanēt ar visām stīgām visā plašumā. Tāds, manuprāt, ir īstais cilvēciskums."