Rīts ar Аквариум un kārtējo man-nav-nākotnes sajūtu. Apnicis jau:D
Vismaz spīd saule, istaba pilna ar koka gabaliem un skaidām, saule liek ģitārai izskatīties skaisti un mūzika arī rada tādu mierīgu noskaņu.
I want my pohuj back.


Ak, jā. Sapnī pastaigājāmies pa Vecrīgu, kurā nebija ne īsti gaišs, ne īsti tumšs, caur tumši brūnām (Rembranta krāsās, tāds salīdzinājums ienāca prātā, kā arī līdzība ar filmas "Vidoks" stilu) debesīm lauzās saules stari un visam bija tāda pasaules gala baiļu nojausma, tikai pastaiga šķita droša un mierīga.