Лорд Мурр
23 November 2008 @ 09:56 pm
 
Ieraudzīju jauku šķiņķa konservu kārbu savam elektronikas projektam, bet kaut kā nebija pa rokai 2,50Ls. Varbūt būs kaut kas cits jāizmanto, tad jau redzēs.

Acid Rain koncerts oficiāli pieskaitīts pie the history of good times. Kopīgas atmiņas par nometni, cilvēki, bezmaksas alus beigās, visādi dzīvotvērtsmirkļi.


Visādi stāsti dzirdēti par sapņiem, kur cilvēki lido un jūtas brīvi to darot utt. I mostly fail at dreamflying:D

Piektdien sapnī atrados laukos, pat zinu, ka vienā konkrētā dienā, kad sēdēju uz ratiem un skatījos saulrietu. Es gāju uz ratu pusi un viss bija kā pielabotā digitālajā fotogrāfijā. Tad mani piemeklēja pēkšņa apjausma, ka esmu sapnī un varu darīt visu, ko vēlos. Es palēcos gaisā un ilgi neapstājos virzienā uz augšu. Biju tādā augstumā, no kura būtu sāpīgi nokrist. Es to visu ļoti sajutu, kritiena bailes un ātruma sajūta miegā izskrēja cauri visam ķermenim. Un, tā kā šis ir sapnis, very random stuff happens. Es biju gaisā, bet tur lejā musulmaņu sieviete (es pēc apģērba spriežu, kaut gan sapņos tu parasti ZINI, kas ir kas, bez paskaidrojumiem) lika man krist lejā ar kaut kādiem buramvārdiem vai lūgšanām. Tā nu es kritu un pamodos, njā.

Bet šodien bija diena bez elektrības, ar sniegputeni, I. Ābeles grāmatu, svecēm un balzamu.
 
 
skaņa: Electric Light Orchestra - Kuiama