Jau atkal pārliecinājos, ka ilgstoša atrašanās mājās man ir kaitīga, iznemot gadījumus, ja esmu pavisam un pilnīgi netraucēti viens pats. Citādi visādas sadzīviskas lietas mani padara traku.

Queen koncertieraksti un vēstures grāmatas, jā. Par eksāmenu neizteikšos. Kā jau eksāmens.
Kad biju galīgi pārlasījis jēgu un no tās sēdēšanas aizdomājies līdz tik skumjām apziņas teritorijām, ka neko labaku kā iet gulēt, vairs nevarēju izdomāt, mani pavisam negaisdīti iepriecināja kaut kas ļoti jauks.
(un tagad sakopojam visu iztēli un koncentrējamies uz absolute cuteness izteiksmi)

Pelēns!:)

Mhm, parasta mājas pele (Mus musculus), īpaši pogaicains eksemplārs bija iemaldījies vannasistabā. Man bija tik jautri šo tvarstot, lai dabūtu prom un ārā, ka saplēsu vienu burku, daudz ko apgāzu u beigās ar bungu vālīti bakstīju aiz radiatora. Beigās zvēriņš tika droši nogādāts patālāk (pēc īpaša pieprasījuma no visiem, kam mājās bail no tādiem zvēriņiem).
Sasmaidījos un aizgāju gulēt.

Vakar turpināju tādā pašā garā ar vēsturi, bija interesanti lasīt par viduslaikiem, bet pārsvarā vēsture ir liela, asiņaina putra manām smadzenēm. Te nu mē esam pēc tā visa. Nekur tālu, bet tomēr it kā tik ļoti progresējuši...
Kad vakarpusē sāka līt lietus, man tiktal bija pieriebies "sit there, be quiet, act normal, read a book for your exam" process, ka basām kājām, vienās saplēstas biksēs izmetos ārā uz vājprātīgu lietus deju aukstā un slapjā zālē. Debesīs bija divas varavīksnes, viena virs otras, lija lietus un spīdēja saule.
Es lēkāju, skrienu un kliedzu, gāž lietus. ĀĀAAAAAAAAAAAAAAAAAAh!!!!!!!!!!!
Jel, kaimiņu sejas izteiksmes noteikti bija ko vērtas:D

Galu galā, dzīve tomēr ir jauka parādība. Šobrīd:)



Es zialižu burtus un nekārtīgi rakstu, vbet šoreiz es nealbošu:D