manī neesot ne miņas no 21. gadsimta.

varbūt vienīgi manā telefona atmiņas kartē




eheē-hehē, vakar iznesu ārā pastiprinātaju, 1gab. S-90 un skatījos/klausījos, cik tad skaļi var uzgriezt ģitāru. HELL YEAH!!! sasssodīts, tas ir TIK labi - zaļa zāle, saule un ģitāras skaņas pāri pļavai. Tā dzima doma par mazu vasaras minifestu pagalmā, tikai jāizdomā daži organizatoriski jautājumi (kur izraut mikrofonu ar statīvu un preamp, kā arī kādu, kas būtu ar mieru uzspēlēt basu un griķu šeikerus/plastmasas spaiņus vai galu galā - dabūt minimālāko bungu komplektu no vismaz divām sastāvvienībām, ja viss iznāk, tad...let the jam session begin!!!) un tas, kā iepazīstināt vecākus ar domu par ~max17 cilvēkiem, kas sēž zālītē, dzer alu un satrauc sunīti ar savu klātbūtni (kuram nesen 11 mēneši un sazincikkilogrami, kā mazs zirdzēns...)

heh, man bija pagarinātās brīvdienas, kuras iesāku ātrāk ar slimošanu, kas bija tiešām SLIKTI, nu jā, SLIKTI, tik nelabi man nav bijis sen, sajutos kā slimojot bērnībā. Izlasīju Hariju Poteru, ha, your spoilers can't hurt my brain anymore! :D
visam pa vidu, pirms, pēc un apkārt paguvu vēl redzēt tango, vienu hipijisku filmu, dzert ingveralu Andrejsalā un runāt par ģeostacionārajiem satelītiem, mācīties spēlēt varganu (vai vargānu, kā tur to sauc...), braukt uz Sloku un kājām iet uz Kauguriem, atrast tur alu, kādu dzēra pats Jerofejevs (tikai viņš to šķaidīja 3l burkā ar šņabi, vismaz viņa liriskais varonis, kaut gan viņš pats to visu rakstīja no pieredzes...), tikt pie krekla, būt Nāves(gaļas.neesmu veģetārietis, bet tas bija pirmais, kas ienāca prāta tur esot), Piena un Zivju paviljonā (Centrāltirgū ir daudz tūristu un Tērvetes alus nocenotais par 30sant., tantes, kuras uzvedas tā it kā dzīvotu pilī, bet iepērkas tirgū, ļoti kaitinošas, bezgala prastas un bezgaumīgas visā savā būtībā)

ak, jā - kā tad bija tajā mežā... daudz cilvēku, dzerstīga dziesmu bļaušana pie ugunskura, emo, panki, goti, urlas utt. beigās saradās bariem visādu nevienam nepazīstamu personu, jo tālāk, jo trakāk.
Dibinājām biedrību "Zaļā maize", kas apvienoja pie vienas telts/ugunskura cilvēkus, ko vismaz kaut reizi mūžā tomēr esam redzējuši. Beigās, kad palika pavisam vājprātīgi un auksti, ar Ilonu un Lieni (kuru redzēju pirmo reizi mūžā, bet tas šajā pasākumā skaitās - Zaļā maize paglābj visus, kas meklē patvērumu un nav urlas!:)) evakuējāmies uz Andra dzīvokli, ļoti iepriecinot viņu ar zvaniem vienos naktī un ilgu pareizā dzīvokļa meklēšanu :D



ja tā rūpīgi palasa, es dzīvoju kā...spriediet paši:DDD

lai nu kā, hell yeah!!!, un tā tik turpināt, dzīve jau tāpat ir pārak bezjēdzīga, lai to izniekotu darot kaut ko "nopietnu"