Led Zeppelin nakts, hell yeah!!! It rocked SO HARD!!!
Acid Rain nospēlēja fantastiski, tikai Led Zeppelin akustiskās balādes viņiem nepadevās. Bet vispār Iļja ir monstrs, pilnīgi un galīgi. Ak jel, kāda grupa viņi būs pēc gadiem, ja tādā garā turpinās!:)
LMNH visu laiku izklausījās, ka ģitāra ir par klusu. Un izrādas, ka es nebiju jau galīgi aizmiglojis dzirdi ar stāvešanu pie tumbām otrajā rindā, kreisajā pusē. To klusumu var apstiprināt arī cilvēki, kas stāveja skaņotāja pults tuvumā. Un kur bija skaņotajs, hm?
Vispār ievēroju, ka LMNH ģitāras skaņa visvairāk ir noslēpta zem visādiem efektiem. Bet Stairway to heaven tika nospēlēts/nodziedāts lieliski!
Laime Pilnīga kā vienmēr bija visaugstākajā izpildījuma līmenī no visiem, viņi vienkārši izklausās visprofesionālāk un Vasiļevskis vispār ir monstrs nr.2. No Quarter bija pilnīgi un galīgi augstākās muzikālās baudas galējais punkts visā vakarā... Un kāda te izskatījās tuvu asarām dziesmas sākumā.no laimes.Pilnīgas!
jel.
Order Sang kā pēdējie vairs nebija spējīgi uzturēt muzikālo izjūtu kāpinājumu, viņiem vajadzēja uzstāties sākumā.
Ak, bet pasākums bija vnk...jāaaa!!! Sākumā sēdējām bariņā ap galdu un darījām visādas muļķības, skaļi dziedājām līdzi The Doors, bet es vienīgais zināju Queen dziesmu vārdus. Dīvaini. Un tad vēl galda slaucīšana ar matiem to kratīšanas laikā, alus kausu bīdīšana pa galdu ar degunu un visu pārejo sviestībiņu pat nevaru atcerēties:D
Pēc tam iztrakošanās pie Rudaka piedāvatā mūzikas klāsta, kas, par prieku man, ietvēra pat Nazareth un šo to no Queen I albuma. Kopumā atmosfēra bija pilnīgi tāda...Hello, I Love You tieši sejā ikvienam, kas apkārt un ar smaidu virpulī. Kā nonākt kādā London underground klubā sešdesmitajos, kaut kā tamlīdzīgi.
Starp citu, 19. aprīlis ir vēsturiski saistīts ar LSD, kam turpmākajos notikumos ir netieši liela nozīme:
http://en.wikipedia.org/wiki/Lysergic_a
Nākamais rīts iesākās ar aizgulēšanos un Jimi Hendrix, tad botāniskais dārzs, no kura ātri dzina prom, jo darbalaiks tāds. Nordeķu parka meklēšana pēc atmiņas, bet nonākšana, hmm, kaut kur.(būs bildes!) Paēšana tur (ļoti zīmīgi, heh...kāds sapratīs, kad ieraudzīs:D)
Tālāk jau telefoniski izsauktā Rīgas industriālo un visādu citādu teritoriju speciālista ar tautisko jostu pavadībā tika apmeklēta Dzirciema iela 123, nodegusi māja pie dzelceļa, 5. tramvaja un Nordeķu autobusu galapunkts, un te sākās visa tā psihodēlija...
Labs garastāvoklis jau no vakardienas, prieks par visu, kas apkārt, aiz katra stūra kāds atklājums. Un tad tas sākās... Vispirms bija koši oranža upe, kas oda pēc krāsas tik stipri, ka ilgāk pasēžot tās krastā sāp galva, melns kaķis izdegušā pļavā, kur jaunais kūlas dedzinātājs pat atstājis kannu ar degvielu (bildes vajadzētu aizsūtīt kādam vides fotokonkursam, ja tāds ir). Tad uzradās stikla upe (būs bilde - vnk izskatās pēc upes un visa tā ir stikls, daudz, daudz stikla, faķīru lielceļš baskājiem), tika atrasts acābols ar kājām, uzvelkams, tikai kājiņas nolauztas. Un acis nav miesas krāsā... Redzējām urlu futbolkomandu :D Bars skūtgalvainu strīpbikšaiņu ādas jakās ar maximas maisiem ar alkoholu, meitenēm un futbolbumbu devās kaut kur, kā nospriedām - nospelēt maču, piedzerties un izkauties, futbola huligānu mazais komplekts, turklāt nekaitējot pārējiem :D
Bet ar to stikla upi, oranžo plūsmu, walking eyeball un visu pārējo tas viss šķita kā kaut kāds natural LSD efekts, it sevišķi, ja iepriekšējā naktī esi bijis nomodā līdz pieciem no rīta un jūties mazliet miglaini. Skaidrs, ka mums vēl bija jāierauga varavīksne un rozā vienradzis, kas arī izdevās :D Varavīksne bija ziedu veikala izkārtne, bet ponijs - rimi plauktā:) hehē, good fun.
Jāpadomā, vai 25-tajā nebūs slinkums ķert telti un guļammaisu un mesties vēl kādā jautrā vājprātā. Ja tā padomā, mežā taču ir sēnes...
;)
Acid Rain nospēlēja fantastiski, tikai Led Zeppelin akustiskās balādes viņiem nepadevās. Bet vispār Iļja ir monstrs, pilnīgi un galīgi. Ak jel, kāda grupa viņi būs pēc gadiem, ja tādā garā turpinās!:)
LMNH visu laiku izklausījās, ka ģitāra ir par klusu. Un izrādas, ka es nebiju jau galīgi aizmiglojis dzirdi ar stāvešanu pie tumbām otrajā rindā, kreisajā pusē. To klusumu var apstiprināt arī cilvēki, kas stāveja skaņotāja pults tuvumā. Un kur bija skaņotajs, hm?
Vispār ievēroju, ka LMNH ģitāras skaņa visvairāk ir noslēpta zem visādiem efektiem. Bet Stairway to heaven tika nospēlēts/nodziedāts lieliski!
Laime Pilnīga kā vienmēr bija visaugstākajā izpildījuma līmenī no visiem, viņi vienkārši izklausās visprofesionālāk un Vasiļevskis vispār ir monstrs nr.2. No Quarter bija pilnīgi un galīgi augstākās muzikālās baudas galējais punkts visā vakarā... Un kāda te izskatījās tuvu asarām dziesmas sākumā.no laimes.Pilnīgas!
jel.
Order Sang kā pēdējie vairs nebija spējīgi uzturēt muzikālo izjūtu kāpinājumu, viņiem vajadzēja uzstāties sākumā.
Ak, bet pasākums bija vnk...jāaaa!!! Sākumā sēdējām bariņā ap galdu un darījām visādas muļķības, skaļi dziedājām līdzi The Doors, bet es vienīgais zināju Queen dziesmu vārdus. Dīvaini. Un tad vēl galda slaucīšana ar matiem to kratīšanas laikā, alus kausu bīdīšana pa galdu ar degunu un visu pārejo sviestībiņu pat nevaru atcerēties:D
Pēc tam iztrakošanās pie Rudaka piedāvatā mūzikas klāsta, kas, par prieku man, ietvēra pat Nazareth un šo to no Queen I albuma. Kopumā atmosfēra bija pilnīgi tāda...Hello, I Love You tieši sejā ikvienam, kas apkārt un ar smaidu virpulī. Kā nonākt kādā London underground klubā sešdesmitajos, kaut kā tamlīdzīgi.
Starp citu, 19. aprīlis ir vēsturiski saistīts ar LSD, kam turpmākajos notikumos ir netieši liela nozīme:
http://en.wikipedia.org/wiki/Lysergic_a
Nākamais rīts iesākās ar aizgulēšanos un Jimi Hendrix, tad botāniskais dārzs, no kura ātri dzina prom, jo darbalaiks tāds. Nordeķu parka meklēšana pēc atmiņas, bet nonākšana, hmm, kaut kur.(būs bildes!) Paēšana tur (ļoti zīmīgi, heh...kāds sapratīs, kad ieraudzīs:D)
Tālāk jau telefoniski izsauktā Rīgas industriālo un visādu citādu teritoriju speciālista ar tautisko jostu pavadībā tika apmeklēta Dzirciema iela 123, nodegusi māja pie dzelceļa, 5. tramvaja un Nordeķu autobusu galapunkts, un te sākās visa tā psihodēlija...
Labs garastāvoklis jau no vakardienas, prieks par visu, kas apkārt, aiz katra stūra kāds atklājums. Un tad tas sākās... Vispirms bija koši oranža upe, kas oda pēc krāsas tik stipri, ka ilgāk pasēžot tās krastā sāp galva, melns kaķis izdegušā pļavā, kur jaunais kūlas dedzinātājs pat atstājis kannu ar degvielu (bildes vajadzētu aizsūtīt kādam vides fotokonkursam, ja tāds ir). Tad uzradās stikla upe (būs bilde - vnk izskatās pēc upes un visa tā ir stikls, daudz, daudz stikla, faķīru lielceļš baskājiem), tika atrasts acābols ar kājām, uzvelkams, tikai kājiņas nolauztas. Un acis nav miesas krāsā... Redzējām urlu futbolkomandu :D Bars skūtgalvainu strīpbikšaiņu ādas jakās ar maximas maisiem ar alkoholu, meitenēm un futbolbumbu devās kaut kur, kā nospriedām - nospelēt maču, piedzerties un izkauties, futbola huligānu mazais komplekts, turklāt nekaitējot pārējiem :D
Bet ar to stikla upi, oranžo plūsmu, walking eyeball un visu pārējo tas viss šķita kā kaut kāds natural LSD efekts, it sevišķi, ja iepriekšējā naktī esi bijis nomodā līdz pieciem no rīta un jūties mazliet miglaini. Skaidrs, ka mums vēl bija jāierauga varavīksne un rozā vienradzis, kas arī izdevās :D Varavīksne bija ziedu veikala izkārtne, bet ponijs - rimi plauktā:) hehē, good fun.
Jāpadomā, vai 25-tajā nebūs slinkums ķert telti un guļammaisu un mesties vēl kādā jautrā vājprātā. Ja tā padomā, mežā taču ir sēnes...
;)
skaņa: Аквариум - Мама я не могу больше пить
is there anybody out there?