Sveicināti, mani biedri-iekš-eksistences! Lai jums jaunajā gada veicas ar augstākā Džambas punkta sasniegšanu! :D (http://www.hipiji.lv/citas-subkultu
Un lai sniegs un būdiņa, kur atgriezties, jā.
Te ir auksti un salst rokas, apkārt visādas skaņas, pārsvarā jau Dream Theater. Lai novirzītos no tēmas, padalīšos priekā, ka nejauši izdomāju kā nospēlēt kaut ko stipri līdzīgu Interstellar Overdrive ievaddaļai (kad nav interneta, bet ir ģitāra un ausis, ne to vien var sadomāt). Tad tik jāpaņem tukša baterija slaida vietā un lai dzimst psihodēlija... Gribu hipnotisku bungu pavadījumu vienpadsmit minūšu improvizācijai.
Pārvietojot domu šajā virzienā - dabūju noskatīties Latgalītē iegādāto Pink Floyd London 1966-1967 DVD, mmm, projektorā ir spēks, man tādu vajadzētu. Tā arī dzima doma par varbūt kādu psihodēlijas vakaru piedevām. Turklāt (kā man patīk sakritības) tajā brīdī man bija tas krekls, uz kuru jau paskatoties jūties kaut ko salietojies :D
(stulbi, pašam jau paliek karsti, bet rokas tik un tā salst. bet es vēl netaisos rakstīt cimdos.
skan daudz laaa laa- laa -laaaa daudzslāņainas multitracked vokālās izdarības no Queen)
Gads pagaja, gadskaitlis tika nomainīts. Nezinu, nav nekādas sajūtas, ka tagad esmu uz kaut kādas starta līnijas nezin kam. Muļķības. Pamazām nonāku dzīves izjūtas apgabalos, kur laiks daļēji zaudē nozīmi, vismaz sistemātiska tā uzskaitīšana. Neviens neskaita, cik viņam griķu spilvenā.
Tā, tagad sākās pilnīgs Triumvirāt haoss, Panic on 5th Avenue, bet labāk pāriešu uz viņu A Day in a Life: Uranus' Dawn/Pisces at Noon/Panorama Dusk, tīk tomēr labāk šobrīd.
Ak, brīvlkaiks tuvojas punktam, kurā tas sāk nobeigties. Mirt. Izlaist garu. Un nekādas karotes, par daudz to liquid spoons padarīšanu, ir ko atcerēties :D Ha, virtuves psihodēlija bez gulētiešanas līdz pašam rītam.
Un ne to vien man būs no šī gada atcerēties.
Bet šobrīd nekas konkrēts vairs nenāk prātā, pietiek. Vismaz pirkstus paklabināju, varbūt sasils beidzot.
Un lai sniegs un būdiņa, kur atgriezties, jā.
Te ir auksti un salst rokas, apkārt visādas skaņas, pārsvarā jau Dream Theater. Lai novirzītos no tēmas, padalīšos priekā, ka nejauši izdomāju kā nospēlēt kaut ko stipri līdzīgu Interstellar Overdrive ievaddaļai (kad nav interneta, bet ir ģitāra un ausis, ne to vien var sadomāt). Tad tik jāpaņem tukša baterija slaida vietā un lai dzimst psihodēlija... Gribu hipnotisku bungu pavadījumu vienpadsmit minūšu improvizācijai.
Pārvietojot domu šajā virzienā - dabūju noskatīties Latgalītē iegādāto Pink Floyd London 1966-1967 DVD, mmm, projektorā ir spēks, man tādu vajadzētu. Tā arī dzima doma par varbūt kādu psihodēlijas vakaru piedevām. Turklāt (kā man patīk sakritības) tajā brīdī man bija tas krekls, uz kuru jau paskatoties jūties kaut ko salietojies :D
(stulbi, pašam jau paliek karsti, bet rokas tik un tā salst. bet es vēl netaisos rakstīt cimdos.
skan daudz laaa laa- laa -laaaa daudzslāņainas multitracked vokālās izdarības no Queen)
Gads pagaja, gadskaitlis tika nomainīts. Nezinu, nav nekādas sajūtas, ka tagad esmu uz kaut kādas starta līnijas nezin kam. Muļķības. Pamazām nonāku dzīves izjūtas apgabalos, kur laiks daļēji zaudē nozīmi, vismaz sistemātiska tā uzskaitīšana. Neviens neskaita, cik viņam griķu spilvenā.
Tā, tagad sākās pilnīgs Triumvirāt haoss, Panic on 5th Avenue, bet labāk pāriešu uz viņu A Day in a Life: Uranus' Dawn/Pisces at Noon/Panorama Dusk, tīk tomēr labāk šobrīd.
Ak, brīvlkaiks tuvojas punktam, kurā tas sāk nobeigties. Mirt. Izlaist garu. Un nekādas karotes, par daudz to liquid spoons padarīšanu, ir ko atcerēties :D Ha, virtuves psihodēlija bez gulētiešanas līdz pašam rītam.
Un ne to vien man būs no šī gada atcerēties.
Bet šobrīd nekas konkrēts vairs nenāk prātā, pietiek. Vismaz pirkstus paklabināju, varbūt sasils beidzot.
saprāts: sildu rokas
skaņa: Dream Theater un viss pārējais
is there anybody out there?