Ceļā uz Kongresu namu, caur pavērto trolejbusa logu sejā sitās, nē, ieplīkšķēja (un man nekas nebija pretī) lietus lāses. Labi, ka ar pietiekamiem intervāliem un ne pārāk lielās devās. Iekšķīgās trolejbusa asaras.
Atkal mirkļi, kurus vajag kaut kā reģistrēt atmiņas dzīlēs. Nekas, paši paliks. Bītli fonā, lietus uz Doma laukuma "alus dzertuves" dzeltenajiem jumtiem, pretodiski odīgās sveces un diezgan neciešams meksikāņu alus par pavisam neciešamu cenu.
Dabūju dalībnieka ieejas aproci koru koncertam Arēnā Rīga. Un alus atlaides talonu :D Žēl, ka darbojas tikai uz cēsinieku un tikai viens(gab.)...

Es tā iedomājos, cik daudz no visa, ko esmu vēlējies, ir piepildījies. Vairāk vai mazāk sāpīgā veidā... Nekas, gan jau.

Kaut kad jau būs iespēja uzrakstīt vienu otru palagu par daudz ko, sākot jau ar Imantdienām, tikai nezinu īsti, kad.
Un varbūt vienu otru vēstuli. Šodien darbā, kārtojot noliktavu, tiku pie dažiem aizkaktes dziļumos paglabatiem un izmešanai nolemtiem padomju laika suvenīriem - tām vecajām aploksnēm. Pilnīgi nelietotas. Tikai nelieciet man laizīt to desmitgades pārcietušo līmi! :D Interesanti, kas būtu, ja tādu mēģinātu nosūtīt?

Uztaisīju sev playlisti vakaram, beigās sanāca kopā kādas 12h. Būs jāpaliek nomodā :D Bet, ja esi cēlies 03:40 un strādajis 12 stundas, tas laikam nav iespējams.