Pēdējā brīdī aizlaidos no klases "ekskursijas" (Kas tā par ideju - tagad braukt tādā karstumā uz Majoriem, kur es tāpat esmu izdzīvojies līdz nelabumam, kad vēl tur dzīvoju. Uz jūru iet man nekad nav paticis.) Tagad sēžu un kārtoju bildes no vakardienas (vārdadienu svinēju...pļavā!).
Jā, man vajadzēja. Pazust mazliet.

Ir tāda doma...tāda uzmācīga, pulsējoša, visus smadzeņu kaktus aizpildoša doma, ka rīt taču ir RĪTDIENA. Ptfu, ne jau tas svarīgakais, bet notikumi, kas šo dienu piepildīs. Liecības, kora pulcēšanās, lalala (dabūju fizikā 4 tomēr!!!! izspiedu pēdējās eksakto smadzeņu paliekas, man kaut kas tomēr izdevās...)
Bet pāri visam...jāāaaa.
Kā Terzens teica savā pārraidē: OZIS BRAUC!!! :D

No rīta autobusā noklausījos Led Zeppelin I, tagad skan visi pēc kārtas, nu jau esmu pie IV (untitled tomēr, būšu precīzs).