Drukāju, drukāju...
Pa vidu mazliet mazu glāzīšu un viesi un sveces, maize un sāls uz galda, un tā varētu turpināties kādu nedēļu, ja ciemiņu katrai dienai pietiks.
Atkal ķēros pie rakstīšanas, viss jau bija noklusis, palika tikai mūzika, kura vienīgā ir labāka par klusumu, te pēkšņi pieklauvē atkal kaut kādi ticības sludinātāji ar smagu akcentu. Nēnenē, man jūsu grāmatas nevajag un, lai izdiskutētu, ko es par to visu domāju, vajag pārāk daudz laika, negrimsim tagad reliģijas un filozofijas dzīlēs, visu labu.
Kad es pabeigšu to zēpēdarbu, BŪS svinēšana!

Tūlit, tūlīt būs novilkts grupas Rūsa albums "Uz pērkoņkrēsliem". Nejēdzīgi tomēr. Nevienam nekur nebija, domāju jau iet un nopirkt, bet te ņem un atrodas. Ir tāda doma - ja patiks arī viss albums, ņemšu un nopirkšu, kad pagadīsies mazliet brīvāki tie aptuveni 5-6Ls... Kaut kā jau gribētos atbalstīt mūziķus, kas pārmaiņas pēc rada kaut ko sakarīgu pašmāju mūzikā (parociet tik zem virsslāņa, atrodas brīnumu lietas!), un Rūsa taču darbojas jau kādus 20 gadus, bet dzirdamāki kļuvuši tikai nesen.
Eh, bet disks, kuru es tūlīt pat, vispār nedomājot, ņemšu un nopirkšu (kad tāds iznāks), būs LMNH pirmais albums!!! Kaut kad...

Kāpēc divām tramvaja pieturām jāatrodas tādā attālumā, ka, stāvot vienā pieturā, tālumā var redzēt otru?
Atceros pirmo klasi un to, ka pa [vēl tā] dzīvokļa logiem varēja redzēt veco televīzijas torni Āgenskalnā, kur atradās mana skola. Jā, toreiz, bērnībā, man bija doma, ka līdz visam, ko var redzēt, var arī aiziet. Tā vienkārši lēnā garā aizstaigāt. Pat līdz Mēnesim.