Tomēr, un tomēr... Tā mazā iespēja izrādījās pārāk niecīga.
Un sen jo sen man nebija tā nācis miegs, kaut kādā man pilnīgi vienaldzīgā (tikai šodien, jo īpaši šodien...) bioloģijā vēroju sniegpārslas aiz loga (par kurām būtu traki sapriecājies, ja nebūtu tik miegains), uz brīdi pievēru acis, tad pamanīju, ka apziņa sāk slīdēt kaut kur prom. Kad atvēru acis, gaisma bija nedabiski spoža, viss kā pārgaismots - tik aukstās krāsās kā operāciju zālē. Mhh.

Šodien tomēr jauki izpaudās iemesls, kāpēc skolas garderobe ir tik lieliska vieta - visapkārt muzikāli cilvēki, hehe, un es pa vidu :D Dziedam, dziedam, spēlējam. Vārdus gan parasti neviens nezina pilnībā, nav tādas īsti universālas dziesmas, ko varētu pilnvērtīgi sadziedāt. Bet parasti jau kaut kas izrādas noderīgs vismaz viena panta apmērā.

Un šodiena bija pelnījusi tikt fotografēta un visādi citādi iemūžināta, bet nu jā...kā parasti. Nav, nav, un tuvākajā laikā nebūs, jo man tomēr ir atšķirīgs viedoklis par "bildītēm" un "fotogrāfijām", kāzas un bēres, vai zin', nav vienīgie notikumi, ko ir vērts bildēt. Un tā siena, vai šis koks nav nemaz tik neinteresanti, ir JĀREDZ, ne tikai jāskatās.