klusums

šitā sadzerties. un tādas klačas. kruti :D

sarkano lukturu rajonaa, kaartiigam vecim pa normaalai bichijai
un rembrandta laukumaa, katrai dudai pa skaistam baarmenim

izstaigaats ir
izbraukats ir
nogurums ir
chills - paarakais

labaku vietu shobrid i iedomaties nevar.
pusfabrikatu un veganu paradize

vakarnakts gan bija dulla, bet aizdomas, ka shi bus vel dulaka

trīs kleitas
trīs bikses
trīs svārki

un aidā uz amsterdamu

bezmiegs atgriezies pie manis. līdz pieciem rītā nesaproti, ko lai iesāk zinot, ka deviņos jābūt augšā.

vienīgais, kas spēj glābt šo situāciju ir Norah Jones. tas ir savādi, droši vien atmiņu dēļ viņa spēj tā līdzēt

gribas vēl tādu deju ballīti kā vakar.

naiss

wot kā ar šitā sabojāt garastāvokli. un tu pat uz to cilvēku nevari ne dusmoties, ne apvainoties, jo redz viņam šodien dzimšanas diena. bļadj, lamāties jāsāk

vakarnakt dikti asa diskusija par to, kapēc latviešu rakstnieki raksta tik prasti un vienkārši, un vai viņi raksta tieši tā

daudz grāmatas izlasītas aizgājušajā nedēļā
depo neko citu kā piedzerties laikam nevar
man ir nenormālas paģiras, un es atsakos no alkohola

gribu pikniku parkā, bet nevaru izdomāt kurā, laikam arkādijparks būtu vispiemērotākais
šodien tik daudz laurām īpašā diena, tapēc sveicu. un es joprojām neesmu pabeigusi dāvanu tētim

sen jo sen nebiju izkāpusi vienu pieturu vēlāk. pastaiga no babītes līdz zolitūdei dažreiz ir vērtīga.
spēļu veikals ir viena no iestādēm, kur superviegli ir iztērēt visu naudu. tur ir tik daudz kas interesants

šodien pārstādam puķes :) starpcitu, kāds nezin, kur var iegādāties to galda lapmpas apakšu, num kur ieskrūvē spuldzīti un ar vadu, lai pats var uztaisīt lampu?

dikti grūti ir bez printera, sen neesmu tik daudz ar roku rakstījusi. uh

un vispār esmu ļauna, un man bai, ka man tas nāks atpakaļ.
tikai 10/11 dienas līdz amsterdamai.jihā

man pirkstu galos ir elektrības lādiņš :)

ja man būtu riktīgi lauki un kūts es noteikti nopirktu to 5kājaino bullīti. tas, ka viņš ir mazliet savādāks nenozīme, ka viņš ir jānoggalina. nežēlīgie cilvēki

vai smieklīgāk var?
kā tādam, kā viņi paši izsakās "populārākajam Eiropas jauniešu žurnālam" var būt tik rupja kļūda, kad uz plakāta uzradies uzraksts - Emy Winehouse. tagad kāds dumšs tīnis pielipinās viņu pie sienas un līdz mūža galam būs pārliecināts, ka šīs narkomānes un dziedātājas vārds rakstās ar E. esmu jau kārtējo reizi šokā!

dzer vitamīnus vai nedzer tāpat nav spēka un nāk miegs

euuuuuuu pizdjuk ies.. :)

to mēs nosauksim par ārprātu un to par necilvēciskumu
kkā neticās, ka pieaugušam cilvēkam nepieciešamas 8stundas miega/diennaktī

tie miljoni homeopātisko zāļu ir kkas briesmīgs. nez cik tabletes dienā, tad kādas vēl 4reizes dienā ēšanas laikā, man prieks, ka man divas reizes dienā sanāk paēst, nerunājot nemaz pēc kā visas tās zāles garšo, man tiešām liekas, ka tur dzīvnieku izkārnijumi salikti iekšā. jūtos, kā veca vecenīte - šitie vitamīniņi, šitais mikroelementiņš, šitais angīnai, šitais tapēc, ka dzer antibiotikas, šitais jo atkal tas tev to noārda. nu vājprāts, kad būs viena tablete pret visām kaitēm. zajebala jau!
vienīgais labums, ka pirms 6gadiem iemācījos norīt tabletes un kapsulas, citādi joprojām varētu bērt ārā no kapsuliņām un spiest ripiņas starp karotītēm.

Es zinu, kurš neticēs, ka atkal esmu slima, pie tam ar strutaino angīnu. eu, bet baigi nefroši, ka visu laiku mēģini norīt tas, kas ir kaklā, bet tās ir strutas iedobītēs. nu, ko vai nu nomiršu ar sirds slimībām vai plaušu karsoņiem.

4dienu laikā 3superjauki koncerti

nedzirdēties satelaitpuiši joprojām ņemas pa manu galvu, atbrauc mājās klausies

tesas jaunieši parādija satriecošu sniegumu, savā 6dienas koncertā, dikti sen nebiju klausījusies viņus mājās, tad uzsitās nostaļģija, un tā aizklīda līdz in.storai, citai attieksmei un autaritātēm, ar asarām acīs škirstot 2003./2004. gada bildes

un vakar defdumpi pārsita manu sirdi :)ilgi gadi bija pagājuši, kad jaunieši atkal tika dzirdēti. man šķiet pēdējo reiz, kad manīju viņus uz skatuves vēl bija in.storas laikos, savs 2005. gads noteikti. mazās jaunietes tā ārdijās un trakoja, ka vēl nostaļģiskās vakars likās, atceroties pēc benča apsistots ceļus un pārkliegtās balsis.
pavasaris, laiks, kad grimt atmiņās

līdz ar pavasara saules stariem atgriezās briesmīgais gastrīts. sāp tā, ka nevari saprast vai tev gribas ēst vai nē, jo visu laiku nemainīgas sāpes. dzīvojam uz smektu un nošpu