(no subject)
May. 13th, 2008 | 09:19 pm
man brīžiem šķiet, ka dzīvoju dubultodzīvi.
jo vienā visu laiku viss mainās, bet otrā paliek tā pat pagātne, kura visu laiku velkas līdzi. es mēģinu viņas nesajaukt.
laukumājā ir nenormāli feini. salasīju tējiņas no pagājušā gada, tagad salasīju gaiļbiksīšus, kuri žāvējas skapja augšā, savedu mājās pēdējās tulpes un narcises, un ļoti iespējams, ka esmu slima ar neizārstējamu slimību. savādā kārtā es par to uztraucos daudz mazāk, lai arī man ar ti ļoti iespējams būs jāsadzīvo visu dzīvi, mana māmiņa raud un pārdzīvo, lasa visās muļkības un sastreso mani vēl vairāk.
jo vienā visu laiku viss mainās, bet otrā paliek tā pat pagātne, kura visu laiku velkas līdzi. es mēģinu viņas nesajaukt.
laukumājā ir nenormāli feini. salasīju tējiņas no pagājušā gada, tagad salasīju gaiļbiksīšus, kuri žāvējas skapja augšā, savedu mājās pēdējās tulpes un narcises, un ļoti iespējams, ka esmu slima ar neizārstējamu slimību. savādā kārtā es par to uztraucos daudz mazāk, lai arī man ar ti ļoti iespējams būs jāsadzīvo visu dzīvi, mana māmiņa raud un pārdzīvo, lasa visās muļkības un sastreso mani vēl vairāk.