klusums - September 17th, 2007

šodien parādijās vēlme, lai 1dienu rītos kāds ceļas līdz ar mani.
pirmkārt palīdzētu piecelties laikā
otrkaārt pastāstītu, ko tad es esmu runājusi

pamodos ar vārdiem, nē, nē, tu nesaproti, ņujorka ir lielāka.

dikti jau nu traki. kā viens nieka cilvēks, kurš ne uz pusi nav labāks par mani, var tādas sāpes nodarīt. un es krītu sāpēs.
mazohiste, un nekāda sadiste

mana daktere man zvana vakarā un saka, tikai neaizmirsti rīt pie manis atnākt. bet tikai neuztraucies, jo to tu kategoriski nedrīksti.
īsāk sakot mana veģetatīvā nervu sistēma ir tādā dirsā, ka organisms ar to reaģējot met man ārā slimības.

visiem pret mani jāizturoties ar īpašu maigumu, jo manas emocijas esot saasinātas.
jādzer vitamīni, nomierinošas tējas un jādzīvo mierīgs dzīvesveids.
..un tad tieši tagad, kad viss ir sagrozījies nepareizi.