klusums - September 19th, 2006

kārtējais naivums un pieķeršanās. tādi nu ier tie foršie, sakārdina un aizlido. Lidot pakaļ? Nekā mana dzīve grozās šitajā zemes pusē. Ideāls vīkends. Nekas, ka pazliet nožēlas, mazliet pažapziņas trūkuma. es pateicu skaļi savas bailes, un tas palīdzēja. pārvarot baile sno augstuma izgaisa vēl viena. kad tu esi augšā saproti, cik daudz un cik kas ir nozīmīgs. Mīlu es tākā ir, un patiesībā negribu savādāk. Un ir pagājis tas laiciņš, kad spēju pateikt, eu vecīt, bet paldies, ka tu izdariji man tik drausmīgi sāpīgi, tagad spēju dzīvot pa īstam, tagad zinu, ka nāk ta slabais un foršais, un tas superīgais papildinājums. mmmm..eu bet zajebis.