| c´est la vie |
May. 2nd, 2012|07:17 pm |
kaut kaads sireaalisms. esmu te skaistos kalnos eertaa couchsurferes miteklii on a self growth trip. un labu dalja, laika, kad esmu pie kompja esmu pavadiijusi sarakstoties ar Schatz. Ljoti jaukaas un drusku veederu kutinoshaas sarunaas. bet pieljauju, ka tas vien man. ka neesmu tiira no emocionaalaas piesaistes vinjam. Schatz vaards joprojaam pat atrautaa kontekstaa neatstaaj vienaldziigu.
luuk, un uz shaa fona es jau pusi dienas rakstu meilu Briiviibai. Liekas, ka ar visiem tagad ir vieglaak runaat nekaa ar Briiviibu.
kaut nee, pat ar maasiicu runaat shodien bija parbaudiijums. ntos meeneshus njeemos, ka nesanaak pie skype ar vinju satikties un tad shodien pamaniiju, ka patiesiibaa negribu ar vinju runaat vai satikt. epasti ir gana. jo butu saruna vai aci pret aci, tad nespeetu pateikt ko gribu. ar domu, ka ir bijiiba un mazaak veertiiga sajuuta ar vinju....
sanjeemu savi kjepaas, plaukstaas un veel visos iespeejamos veidos un runaajaaju. kad atsleedza makeru, resp., biju neredzama un neredzeeju vinju, bija vieglaak. tachu tik un taa bija jaasanjemas.
liidziigi kaa shodien ejot uz veikalu pavisam piedieniigaa kuurortpilseetinjaa, izlecoshi kraasainaas dreebees un basaam kaajaam, jo zaabaki, kas ir vieniigie apavi, bija ljoti par karstu. un izgaaju ar paceltu galvu, iekjsheehi gan saraavusies, bet aizgaaju un atnaacu, un priecaajos par savu uzdroshinaashanos. |
|