| nich schwanger |
Nov. 29th, 2011|10:50 pm |
biju pie aarsta. esmu vienaa personaa un vesela. bet kas bija par lietu vins nezinaja teikt, un vispar ieteica koncetreeties uz to, ka tagad viss ir labi. un viss.
brisdama pa aleju uz metro sapratu, ka iisteniibaa gribeeju un gribu buut staavoklii, gribu beernu. ne tik trakaa kombinaacijaa kaa tagad (vispar gribu netraku situaciju). man domaat, ka tagad shis vairs nav kaada iekseeja tukshuma aizpildiishanai.
Schatz reakcija - wonderful! I told you before that you are not.
Tikai vins pats mani aizvilka pie aarsta un teica, ka tests varot buut kluudains.
var jau, protams, buut, ka ar Briiviibu viss buutu smuki salicies, arii ar visu gruutnieciibu un beernam buutu divi teevi. Un ar laiku varbuut speetu Schatz normaali (bez sirdsdarbiibas paatrinaashanas un plecu uzraushaanas) satikt.
Bet nu shiis domas var likt nost. Varu ar mieriigu sirdi piipeet un bez vajpratiigiem sirdsapzinjas parmetumiem atsaakt dzert alkoholu
naktii pirms viziites murgoju. traki murgoju. un interesanti, ka sapnii mammas un maasiicas teels bija samikseejies. kaut nekaa diivaina jau nav, ja njem veeraa peedeejaa laika ruupes, uz viena vilnja buushanu un gadu starpiibu |
|