| mēs esam četras, gultas, lūdzu, divas! |
May. 2nd, 2011|10:32 pm |
|
Tikai beigās izlasīju, ka "Bilitijas dziesmas" (Pierre Louys 'Les Chansons de Bilitis') ir dzejas par viendzimuma mīlu (un tieši tik skaisti uz otrā vāka arī rakstīts - 'tiek apdziedāta viendzimuma mīla').
"Viesnīcniek, mēs esam četratā. Dodi mums istabu ar divām gultām. Ir jau vēlu, lai atgrietos pilsētā un lietus ir izskalojs ceļu.Atnes mums groziņi vīģu, sieru un tumšo vīnu; bet noauj vispirms man sandales un nomazgā man kājas, jo dubļi man knieš. Liec ienest istabā divas krūzes ar ūdeni, pilnu lampu, krateru un divus kausus. Tu izkratīsi segas un izpurināsi spilvenus. Bet gultas lai būtu no krietna kļava un dēļi mēmi! No rīta nemodini mūs."
tagad tik rakstot domāju, ka varbūt tomēr tur par grīdas, ne gultas dēļiem dzejo...
un vispār, vispār ekseplārs, kas man rokā gan ir pārizdots 90. gadu pašā sākumā no orģināla Nr.336, kas piederējis Jānim Celmiņam. Nr.336 iespiesta 1928.g. janvārī Latvju Kultūras spiestuvē kopā ar vēl 550 šīs grāmatas ekseplāriem, kur visu šo ekseplāru īpašnieku sarakts ir iespiests grāmatiņas beigās:) |
|