|
Mar. 2nd, 2011|01:31 am |
|
skatos un priecājos. un saprotu, ka viss apkārt nav nemaz tik pelēks un 'normāls', vienveidīgs kā bija ilgi, ilgi šķitis. i pati tur biju dzīvojusi un bija bail izkāpt. jorpojām jau ir. tikai tagad drusku vairāk drosmes saradās un aš muguru iztaisnojās. un atkal radās doma matu nodzīt, tikai šoreiz moš uztrāpīt uz zelta trim milimetriem. tikai nav skaidrs vai tā būs buntošanās un spēka paņēmienu izmantošana pret sevi vai tiešām iekšēja vēlme vai arī nespēja pieņemt un justies labi ar pašreizējo matu un vispār sevis pozicionēšanas veidu (lasīt: darīt pakaļ manis izdomātām, kaut kādām neeksistējošām vidēji aritmētiskā cilvēka ekspektācijām, un lielām bailēm, nedrošībai tās neizpildīt). flegmatiska nirvana (Distain! versija) tagad pašā laikā. dzert vēl tika pilnīgai idillei vajadzētu. tikai miega par daudz šādai aktivitātei |
|