| veļi, mošķi un vnk daudz filmas |
Oct. 29th, 2010|02:28 pm |
pēdējā laikā es to vien daru kā atskatos pār plecu vai kaut kas nenotiks vai kaut kas man nav aiz muguras. gan tumsā, gan pa dienu. ļoti daudzi priekšmeti, cilvēki man liekas, ka tūlīt, tūlīt pārvērtīsies par kaut ko ļaunu, kas man gribēs kaut ko nodarīt. Un tad vēl šķiet, ka gandrīz katrā brīdī man uzbruks kaut kāds to ne vamīrs, to kāda ļauna ēna. Māja, kurā dzīvoju ir laba, tb ar labu auru, vismaz tā bija, kad te pirmo reizi ieraods un ievācos. Tagad es nesparotu, kas notiek vai man tiešām dzīvā filmu, stāstu uztvere tagad uzdarbojas pa visiem simts, pieplusojot vēl manu fantāziju, vai es vnk jūdzos, vai kas ar mani/te notiek.
I vakar vispār sēžu pie kopmja kaut ko daros, runajos ar māsīcu, kas tajā pašā telpā, bet sēž nedaudz tālāk no manis. Māsīcai klēpī ir abas meitenes viņās tur mierīgi runājās, zīž un tad pēķšņi vecākā saraujas aizklāj seju un saka, ka tur spoks, rādod tieši blakām pa kreisi no manis.
Pavaicāšu kā dūmu detektorus atslēgt un visu māju ar kadiķi izstaigāšu, i pati kādu stundu tais dūmos pasēdēšu. Kaut kas nav labi, tikai kas? |
|