|
Oct. 20th, 2010|08:20 pm |
sāku domāt vai spētu dzīvot modelī, kur daudzsievība vai poliamorija būtu. īpaši pēdējais ir šķiet tas, kas te slētpā veidā pa daļai notiekas.
ar māsīcu vairāk nekā pusi 'Austrālija' noskatījāmies. Bik smieklīgi kur galvenais varonis lopdzinis tomēr saņemas un ierodas ballē - kadrs kur viņš cenšas tā maksimāli šķelmīgi smaidīt un plāns un atmestie mati un viena cirta uz sejas - nu tik, tik holivudiski. tas lika kādas pāris minūtes sirsnīgi pasmieties. bet vispār filma super.
vakar pilnīgi burtiski iedarbojās mani izdzīvošanas instinkti - braucam no pilsētas jau esam uz grants ceļa tāds pašaurs slidens un tā un liekas, ka tūlīt kaut kas būs, ka būs zvērs uz ceļa, un toč pēc pāŗsimt metriem pa ceļu bliež pāri divi ragainie:)
no lāčiem gan man joprojām bail, tumsā pārdesmit metru tālāk no ceļgala nedodos. bet moš es no tumsas un saviem pagātnes rēgiem un fantāzijām raustos nevis, ka tur tiešām kāds dusmīgs zbriežu tēviņš tumsā sēž. it kā jau saka, ka zbriežu tēviņiem ragi jau nokrituši un lāči un guļu taisoties. kārtīgi jānoskaidro un moš tiešām manām bailēm vnk ir lielas acis y todo |
|